Vides Erudīts

Projekta numurs: 1-08/345/2018
Gads: 2019
Vadlīnija: Plašsaziņa

PROJEKTA “VIDES ERUDĪTS” KOPSAVILKUMS

Projekta mērķis bija veicināt videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā, vides apziņas veidošanos, informētību un izpratni par vidi un vides aizsardzības problēmām, projektā iesaistot jauniešus, skolas un ģimenes no visas Latvijas līdzdarboties. Līdzdarbošanās notika ne tikai tiem dalībniekiem, kuri piedalījās spēlē, bet arī tiem, kuri to vēroja. Ir zināms, ka teju visi erudīcijas spēles skatītāji domā līdzi uzdotajiem jautājumiem, tādā veidā tiek veicināta sabiedrības izpratne par videi draudzīgu dzīvesveidu, veidojot augstāku vides apziņas līmeni un informētību par vides aizsardzības jautājumiem.

Projektā tika sagatavoti un no 24.03.2019. līdz 16.06.2019. katru svētdienu plkst. 16:00 ar atkārtojumiem kanālā “Re:TV” pārraidīti 13 raidījumi “Vides erudīts”.

Spēlē piedalījās 27 komandas (54 skolēni) no visas Latvijas - no Limbažu novada ģimnāzijas, Valmieras Viestura vidusskolas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas, Siguldas pilsētas vidusskolas, Valmieras Tehnikuma, Ērgļu vidusskolas, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas, Jelgavas Tehnikuma, Gulbenes 2. vidusskolas, Mālpils novada vidusskolas, Varakļānu vidusskolas Gulbenes Valsts ģimnāzijas, Rudzātu vidusskolas, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Rīgas Māklas un mediju tehnikuma, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzināņu vidusskolas, Rīgas 49. vidusskolas, Valmieras 5. vidusskolas, Valmieras Valsts ģimnāzijas, Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Viļānu vidusskolas, Skrundas vidusskolas, Kandavas internātvidusskolas, Brocēnu vidusskolas un Jelgavas Valsts ģimnāzijas.

Katru spēli veidoja divas daļas: jautājumi un praktiskais uzdevums. Pirmo sadaļu veidoja trīs jautājumu bloki par sekojošām projektu konkursa prioritārajām tēmām:

  • Atbildīga vides un dabas resursu izmantošana (t.sk. aprites ekonomika);
  • Sabiedrības kopumā un katra indivīda līdzatbildība par klimata pārmaiņām un iespējām tās ierobežot;
  • Dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamība.

Pirmo sadaļu veidoja: jautājumi ar atbilžu variantiem, attēlu jautājumi (attēls + jautājums par to), video jautājumi (izglītojošs sižets + jautājums par to), matemātikas jautājumi (matemātikas uzdevums ar atbilžu variantiem) un atvērta tipa jautājums (bez atbilžu variantiem, to uzdeva studijas viesis - vides jomas eksperts). Spēles moto bija “Domā līdzi”, tāpēc jautājumi tika veidoti tā, lai spēles dalībnieki var ne tikai izmantot savas iepriekš iegūtās zināšanas un iemaņas, bet arī loģiski izdomāt atbildi. Spēles jautājumu sagatavošana tapa sadarbībā ar pārstāvjiem no vairākām organizācijām - Rīgas Tehnisko universitāti, biedrību „Ekodizaina kompetences centrs”, nodibinājumu „Vides Risinājumu institūts”, biedrību „Zaļā brīvība” un SIA „ZAAO”.

Spēles otrajā sadaļā bija viens praktisks uzdevums, piemēram: jānosaka ieža veids; praktiski jādemonstrē veidu, kā pēc mazgāšanas videi visdraudzīgākajā veidā nosusināt rokas situācijā, kur pieejami tikai papīra dvieļi/salvetes; jānosaka konkrētu zivju sugu (līdaka, rudulis, plaudis) barības veidi (zivis, augi, kukaiņu kāpuri).

Spēlē kā studijas viesi vai praktisko uzdevumu vadītāji piedalījās dažādi vides jomas eksperti - Jana Simanovska (Ekodizaina kompetences centrs), Baiba Šakale (veikals “Seko eko”), Daniels Trukšāns (Ekoskolu programma), Līga Mihailova (Latvijas Dabas fonds), Dainis Ozols (Dabas aizsardzības pārvalde), Elza Ozoliņa (Pasaules Dabas fonds), Baiba Līviņa-Jarohoviča (Dabas un Tehnoloģiju parks “Urda”), Artūrs Jansons (homo ecos:), Valters Kinna (Zaļā brīvība), Rūta Abaja (Vides Risinājumu institūts), Dagnis Dubrovskis (AS Latvijas valsts meži).

Katrā raidījuma “Vides erudīts” pārraidē līdztekus dažādiem jautājumiem un praktiskajiem uzdevumiem bija arī sagatavoti divi video sižeti, pēc kuriem sekoja jautājums par sižetā redzēto. Arī sižetu tēmas aptvēra trīs galvenās virstēmas – par atbildīgu vides un dabas resursu izmantošanu, tostarp aprites ekonomiku, par klimata pārmaiņām un iespējām tās ierobežot, kā arī par dabas un bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanu.

Runājot par atbildīgu vides un dabas resursu izmantošanu, veidoti sižeti par dažādu ikdienā izmantojamo preču un lietu ražošanas procesu un iespējām tos pēc izmantošanas laika beigām atjaunot, lai dotu “otru dzīvi”, vai pārstrādāt. Piemēram, biedrības “homo ecos:” vadītājs Artūrs Jansons iepazīstināja ar elektronikas preču dzīves ciklu, uzsverot nepieciešamību iegādātos datorus vai telefonus lietot pēc iespējas ilgāk un pirms to izmešanas (pie bīstamajiem atkritumiem, protams) vispirms tos mēģināt salabot. Tāpat izsekojām līdzi plastmasas pārstrādes procesam Jelgavas rūpnīcā PET Baltija, kā arī modes ietekmei uz vidi, ko skaidroja ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule. Savukārt par tekstilpreču un dažādu mēbeļu ilgtspējību stāstīja darbnīcas A-DOT radītāja Lelde Strazdiņa. Atbildīga resursu izmantošana ir arī pārtikas atkritumu samazināšana. Par šo tēmu bija divi sižeti – par kopējo situāciju gan pasaules mērogā, gan tieši Latvijā, ko pētīja biedrība “Zaļā brīvība”, kā arī par tolaik vēl ideju veikaliem ziedot pārtiku pēc derīguma termiņa beigām, kas līdz ar š.g. 1.jūliju arī noteikts likuma grozījumos. Tāpat atbildīga dabas resursu izmantošana ir atteikšanās no to bezjēdzīgas izmantošanas, proti, atsakoties no tām lietām, kas nav primāri nepieciešamas. Lai to paskaidrotu, devāmies ciemos pie “Niedriņu” radītājiem Ditas un Jāņa Katlapiem, kas ir atraduši dabai draudzīgu alternatīvu plastmasas salmiņiem, aizstājot tos ar niedru salmiņiem. Tāpat šobrīd arvien lielāku popularitāti iegūst beziepakojuma iepirkšanās – gan dažādos beziepakojuma veikaliņos, kas nu jau ir ne tikai Rīgā, bet arī vairākās reģiona pilsētās, gan tirgū vai veikalos, izmantojot, piemēram, auduma maisiņus vai savu līdzpaņemto iepakojuma alternatīvu. Šādu iepirkšanos demonstrēja organizācijas “Zero Waste Latvija” pārstāve Laura Treimane.

Savukārt klimata pārmaiņas akcentēja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Indra Muižniece, kas kā vienu no iespējām samazināt klimata pārmaiņas pēta bezatlikuma ražošanas procesu, izstrādājot termoiepakojumu no skuju koka zaleņa, proti, no tā, kas paliek pāri pēc mežistrādes darbiem – smalkiem zariņiem un skujām. Savukārt par to, kā lauksaimniecība ietekmē klimata pārmaiņas, stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Taču to, kā mitrāji darbojas kā klimata pārmaiņu novērsēji, skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Kārlis Lapiņš. Savukārt cilvēka ietekmi var izmērīt klimata kalkulatorā, ko izstrādājis Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība, kā arī katrs pats var sekot līdzi tam, kā taupīt gan dabas, gan savus finanšu resursus, ievērojot vien dažus Energoefektivitātes centra projektu vadītāja Anrija Tukuļa ieteikumus, piemēram, izvēloties energoefektīvas spuldzes vai ūdens krānos ievietot aeratoru. Tāpat arvien aktuālāk kļūst atjaunojamo dabas resursu izmantošana, viens no tiem – saule. Kā pārvērst saules gaismu enerģijā skaidroja RTU Cēsu filiāles pasniedzējs Armands Sīlītis.

Turpretī sižetos par dabas un bioloģisko daudzveidību skatītas aktualitātes gan kopējā Latvijas, gan konkrētu reģionu līmenī. Piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais speciālists Valdis Pilāts norādīja uz globālās sasilšanas ietekmi, kā rezultātā arvien biežāk ziemas vai pavasara sezonā Latvijas piekrastēs redzami roņi. Sižetā arī izskan atgādinājums par roņu un mazo ronēnu netraucēšanu. Savukārt Vides Risinājumu institūtā pēta ārstniecības augu ģenētisko daudzveidību un iespēju tos audzēt rūpnieciskai izmantošanai. Tāpat Vides Risinājumu institūtā pēta arī dažādas ūdenstilpes, to ūdens kvalitāti un tajā esošos organismus un augus. Šī projekta vadošais pētnieks ir Matīss Žagars. Taču viņa kolēģis Dainis Jakovels ir attālās izpētes pētnieks, kurš, izmantojot modernās tehnoloģijas – lidojošo laboratoriju un dronus, pēta dabu no augšas, neiejaucoties dabiskajos procesos. Savukārt par dabisko procesu nodrošināšanu un cilvēku neiejaukšanos tajos gādā nacionālo parka teritoriju, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss. Par to, ko nozīmē īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, stāstīja Vidzemes Augstskolas Tūrisma virziena lektore Ilze Grīnfelde, savukārt par nacionālajiem parkiem stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītāja Ilze Strauta. Viņas kolēģe vides inspektore Rūta Zepa akcentēja nepieciešamību apsaimniekot niedrājus, lai nodrošinātu iespēju ligzdot dažādām putnu sugām, tīrus ūdeņus zivīm un ūdenstilpes nepārvēršanos purva teritorijā. Līdzīgi par dažādu kukaiņu un augu sugu saglabāšanu dabiskajās pļavās runāja Viesturs Lārmanis. Tāpat video sižets veidots par putnu izpēti, ko lielā mērā atvieglo mūsdienu tehnoloģijas, ļaujot putnu ligzdās ievietot kameras, tādējādi nodrošinot lielisku izpētes materiālu. Par kamerām putnu ligzdās stāstīja ornitologs un Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze. No Latvijas Dabas fonda sižetā bija redzams arī Andrejs Briedis, kurš kopā ar zemnieku saimniecības “Līvi” saimnieku norādīja uz bioloģiskās lauksaimniecības ieguvumiem. Turpretī to, kā ilgtspējīgi apsaimniekot mežu, skaidroja Latvijas valsts mežu Meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis un Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Savukārt aizsargājamās sugas dzīvniekus – sikspārņus devāmies lūkot kopā ar sikspārņu pētnieku Gunāru Pētersonu, kurš ne vien skaidroja to, kā notiek sikspārņu izpēte Latvijā, bet arī apgāza mītu par sikspārņu ķeršanos matos.

Visas 13 erudīcijas spēles “Vides erudīts” tika filmētas Dabas un tehnoloģiju parkā “Urda”. Pirms filmēšanas studijā spēles dalībnieki devās nelielā ekskursijā pa parku un poligonu “Daibe”, lai pilnveidotu zināšanas par dabas daudzveidību, kā arī par atkritumu šķirošanas nepieciešamīnu. Dabas un tehnoloģiju parkā “Urda” tika filmētas dalībnieku vizītkartes, kas tika demonstrētas spēles pusfinālos.

Spēles vadītājs bija Māris Olte, kurš spēles laikā dalījās arī ar savu iepriekš iegūto pieredzi vides jomā.

Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.