Nitrātu monitorings pazemes ūdeņos

Reģ Nr. 1-08/383/2014

Projekta mērķis

Viena no būtiskām vides aizsardzības prasībām lauksaimniecībā ir ūdeņu aizsardzība pret nitrātu piesārņojumu, ko nosaka Padomes 1991.gada 12. decembra direktīva 91/676/EEK (turpmāk – Nitrātu direktīva) par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti. Kopējo tiesisko ietvaru ūdeņu aizsardzībai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīva 2000/60/EEK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens Struktūrdirektīva), kurā noteiktas prasības arī attiecībā uz pazemes ūdeņu kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu un resursu pietiekamības nodrošināšanu. Iepriekš minētās direktīvas prasa noteikt lauksaimniecības nozares lomu kopējā ūdeņu piesārņojumā. Nitrātu Direktīvas izpildei paredzēto pasākumu un prasību efektivitātes novērtēšanā svarīgi ir ūdeņu monitoringu rezultāti. Projekta mērķis ir pazemes ūdeņu monitoringa programmas īstenošana Nitrātu Direktīvas prasību izpildei. Projekta ietvaros tiks veikta nitrātu piesārņojuma novērtēšana, datu ieguve situācijas kontrolei un operatīvās vadības pasākumiem. Tiks veikta iespējamās lauksaimnieciskās darbības rezultātā pazemes ūdeņos nonākušo pesticīdu koncentrāciju apsekošana. Nitrātu direktīvas sekmīgai īstenošanai Latvijā, papildus nitrātiem tiks novērtēta situācija pazemes ūdeņos attiecībā arī uz citām biogēnajām vielām, piemēram, amonija, nitrītu, kopējā slāpekļa saturu. Monitoringa plāns paredzēts dažādu pazemes ūdeņu horizontu stāvokļa izpētei, aptverot visus Latvijas upju baseinu apgabalos izdalītos pazemes ūdensobjektus, pēc tā īstenošanas būs iespējams izdarīt arī secinājumus par piesārņojuma ietekmi uz Latvijas jurisdikcijā esošo jūras ūdeņu stāvokli. Projekta rezultāti ļaus izvērtēt efektivitāti pasākumiem, kurus, saskaņā ar Nitrātu direktīvu, jāpiemēro dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, jo 2016.gadā Latvijai jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai Ziņojums par Nitrātu Direktīvas ieviešanu Latvijā 2012.-2015. gadā. Projektā plānotās aktivitātes atbilst Vides Politikas Pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam iekļautajām Vides monitoringa pamatnostādnēm, kuras, atbilstoši Vides aizsardzības likuma prasībām, nosaka monitoringa struktūru, prioritātes un finansējumu, lai nodrošinātu Latvijas un ES tiesību aktu prasību izpildi. Tiks nodrošināta sabiedrības informēšana par pazemes ūdeņu kvalitāti.

Projekta uzdevumi

Monitoringa plāna īstenošana – informācijas ieguve par pazemes ūdeņu ķīmisko stāvokli, iegūtās informācijas apkopošana un ievadīšana Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datu bāzēs, lai nodrošinātu pieejamību sabiedrībai un tālākas izmantošanas iespējas ziņojuma sagatavošanai par Nitrātu Direktīvas ieviešanu Latvijā 2012.-2015. gadā.

Projekta rezultāti

Apsekoti urbumi, ievākti un analizēti laboratorijā sekojoši pazemes ūdeņi: Gaujas upju baseina apgabalā (GUBA) – 14 avoti, 26 urbumi; Daugavas upju baseina apgabalā (DUBA) – 3 avoti, 66 urbumi; Lielupes upju baseina apgabalā (LUBA) – 5 avoti, 43 urbumi; Ventas upju baseina apgabalā (VUBA) – 8 avoti, 36 urbumi.

Vadlīnija Multisektoriālie projekti
Realizācijas laiks 30.06.2015
Īstenotājs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Rīga, Maskavas iela 165, LV-1019
Projekta kopējās izmaksas 69 915.00 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 69 915.00 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda 69 915.00 €
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.