Latvijas ūdeņu monitoringa programmas īstenošana 2011.gadā

Reģ Nr. 1-08/29/2010

Projekta mērķis

Iegūt aktuālu informāciju par virszemes ūdeņu stāvokli un kvalitāti Latvijā 2011. gadā atbilstoši ar MK 2009.gada 3.novembra rīkojumu Nr.187 atbalstītajās Vides monitoringa programmas pamatnostādnēs 2009.-2012.gadam noteiktajām prasībām. Nodrošināt monitoringa datus Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva), Ūdens apsaimniekošanas likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) sekmīgai ieviešanai. Veikt informācijas apkopošanu un analīzi kritēriju izstrādei jūras ūdeņu vides stāvokļa sākotnējā novērtējuma veikšanai atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvas un attiecīgā LR Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likuma prasībām.

Projekta uzdevumi

Galvenie projekta uzdevumi: 1. Veikt lauka novērojumus jūras ūdeņos hidroloģiskajiem (temperatūra, sāļums, skābekļa koncentrācija, pH, caurspīdība) un hidroķīmiskajiem (neorganiskie slāpekļa, fosfora, silīcija savienojumi, kopējais slāpeklis un fosfors) parametriem līdz novērojumu 30 punktos februārī-martā un augustā sadarbībā ar EK LIFE+ programmas projektu SAMBAH, hidroloģiskajiem, hidroķīmiskajiem, hidrobioloģiskajiem (fitoplanktons, hlorofila a koncentrācija, zooplanktons, makrozoobentoss) parametriem 44 novērojumu punktos maijā, sadarbībā ar NBS JS Krasta apsardzes dienestu. Veikt fitobentosa monitoringu vienā jūras Natura 2000 teritorijā. Veikt ievāktā materiāla apstrādi un analīzi. Sagatavot operatīvās atskaites. 2. Veikt lauka novērojumus virszemes saldūdeņos 45 uzraudzības monitoringa stacijās upēs un ezeros fizikāli-ķīmiskajiem 4 reizes un hidrobioloģiskajiem parametriem 1-2 reizes gadā. Veikt ievāktā materiāla apstrādi un analīzi. 3. Veikt radioaktīvo parametru monitoringu saldūdeņos 4 reizes gadā, jūrā – vienu reizi gadā, nosakot cēzija, tritija, alfa (a) un beta (b) kopējo radioaktivitāti. 4. Nodrošināt Latvijas līdzdalību ES Ūdens struktūrdirektīvas ieviešanas vienotās stratēģijas izstrādē un HELCOM aktivitātēs Jūras stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanā. Piedalīties Baltijas jūras ģeogrāfiskās interkalibrācijas grupu (Baltic GIGs) darbā bioloģisko indikatoru izstrādei, HELCOM CORESET projekta darbā citu vides indikatoru izstrādei un MONAS grupā par monitoringa un novērtējuma stratēģijām. 5. Veikt esošās informācijas apzināšanu un sakārtošanu jūras stāvokļa sākuma novērtējuma izstrādāšanai.

Projekta rezultāti

1. Iegūts datu materiāls par vides stāvokli jūrā intensīvākajā veģetācijas sezonas posmā, nodrošināta parametru (datu) rindu minimāla saglabāšana svarīgākajiem jūras vides kvalitātes indikatoriem. 2. Iegūta informācija par vides kvalitāti virszemes saldūdeņu uzraudzības monitoringa stacijās 2011.gadā, nodrošināta parametru (datu) rindu nepārtrauktība kvalitātes indikatoriem un Latvijas saistību izpilde datu ziņošanā EVA un citām starptautiskajām institūcijām. 3. Iegūta informācija par radioaktīvā piesārņojuma līmeni Latvijas ūdeņos. 4. Nodrošināta Latvijas līdzdalība Baltic GIG darbā un HELCOM sadarbības līmenī. 5. Iegūta informācija kritēriju izstrādei jūras stāvokļa novērtējuma izstrādāšanai.

Vadlīnija Vides monitorings
Realizācijas laiks 15.12.2011
Īstenotājs Latvijas Hidroekoloģijas institūts
Rīga, Daugavgrīvas 8, LV-1048
Projekta kopējās izmaksas 118 653.28 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 118 653.28 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda 99 601.03 €
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.