Metodikas izstrāde mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju gaisā novērtējuma veikšanai pilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām

Reģ Nr. 1-08/202/2013

Projekta mērķis

Lai iegūtu aktuālu informāciju par mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu radīto gaisa piesārņojumu pilsētās, kurās novērojamas gaisa kvalitātes problēmas (Rīga, Liepāja, Rēzekne, Ventspils) un varētu tālāk veikt piesārņojuma izkliedes modelēšanu, nepieciešams izstrādāt metodiku par to kādā veidā šajās pilsētās būtu veicama mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu uzskaite un modelēšanai nepieciešamo datu apkopošana.

Projekta uzdevumi

Lai aizsargātu cilvēku veselību atsevišķām gaisu piesārņojošajām vielām ir noteikti pieļaujamie līmeņi. Lai tos ievērotu pirmkārt ir jānosaka galvenie piesārņojuma avoti un izejot no šīs informācijas tālāk jāplāno tālāko pasākumu veikšana. Saskaņā ar Centrālā Statistikas biroja apkopotajiem datiem, Latvijā biomasas kurināmais nodrošina 50% no mājsaimniecībām nepieciešamās siltuma enerģijas. Tā kā ievērojams koksnes kurināmā izmantošanas īpatsvars individuālajā apkurē rada nozīmīgu gaisa piesārņojumu (smalkās daļiņas jeb putekļus, CO, NOx, dioksīnus un furānus, benz(a)pirēnu u.c.). Diemžēl šobrīd Latvijā nav pieejama aktuāla un pilnīga informācija par mājsaimniecību radīto gaisa piesārņojumu pilsētās, kurās novērojamas vai nākotnē ir iespējamas gaisa kvalitātes problēmas. Pašlaik pieejamā informācija ir fragmentāra gan par mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu skaitu un veidiem, vecumu, gan par kurināmā izmantošanas apjomiem. Šāda informācija nepieciešama, lai varētu tālāk veikt šī sektora radīto emisiju aprēķinus. Tāpēc būtu nepieciešams veikt pasākumus, lai iegūtu aktualizētus un pilnvērtīgus datus mājsaimniecību sektora radītā gaisa piesārņojuma raksturošanai un varētu tālāk pieņemt lēmumus par iespējamām rīcības šī piesārņojuma samazināšanai. Kopumā šādu datu trūkums rada sekojošas problēmas: 1) fona piesārņojuma līmenī netiek iekļauts piesārņojums, ko rada mājsaimniecības, jo par to nav informācijas, tādējādi netiek uzrādīts reālais fona piesārņojuma līmenis. Informāciju par fona piesārņojuma līmeni operatori izmanto veicot savas darbības ietekmes novērtējumu. Uz šo operatora veikto novērtējumu pamata tiek pieņemti lēmumi par atļauju izsniegšanu un turpmāku pasākumu veikšanas nepieciešamību. 2) traucē pašvaldības un valsts līmenī pieņemt lēmumus par atbilstošu pasākumu veikšanu, jo nav iespējams identificēt cik liela ir mājsaimniecību radītā ietekme uz gaisa kvalitāti un pamatot attiecīgu pasākumu veikšanu, kā arī izvērtēt kādi būs ieguvumi veicot atbilstošus pasākumus. 3) netiek precīzi veikts novērtējums par mājsaimniecību radīto piesārņojumu atbilstoši Ženēvas konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos un tās protokoliem, un ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām. Šobrīd Latvijā tiek apkopota informācija un iesniegti ziņojumi par mājsaimniecību radītajām emisijām pēc Tier 1 metodes (vadlīnijās noteiktie vidējie/ noklusētie emisiju faktori). Lai stiprinātu iesniegto ziņojumu kvalitāti Eiropas Komisijai un Konvenciju ietvaros katrai dalībvalstij ļoti būtiski ir izmantot – detālākas metodes pielietošanu (tier 2) tādejādi precizējot izmantos emisiju faktorus. Projekta ietvaros veicamie uzdevumi: 1) citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzes izpēte attiecībā uz to kādā veidā tiek veikta mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu uzskaite un to radītā gaisa piesārņojuma novērtēšana, kā arī veikta gaisu piesārņojošo vielu emisiju novērtējums valsts līmenī atbilstoši Ženēvas konvencijas par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi prasībām (tai skaitā par izmantotajiem emisijas faktoriem šādu aprēķinu veikšanai (īpašu uzmanību pievēršot Baltijas un Skandināvijas valstu pieredzei šajā jautājumā). 2) pamatojoties uz 1.punktā veikto izvērtējumu, izstrādāt metodiku par to kādā veidā pilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām - Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē būtu veicams mājsaimniecību apsekojums un anketēšana, tai skaitā apzināt: 2.1. kāda informācija nepieciešama gaisa kvalitātes izkliedes modelēšanas veikšanai; 2.2. iespējamos informācijas avotus par apkures iekārtu izvietojumu, veidu un skaitu šajās pilsētās un dažādos to rajonos, kā arī par šajās iekārtās izmantoto kurināmo; 2.3. nepieciešamo finansējumu šādas informācijas apkopošanai un modelēšanas veikšanai. Izstrādātās metodikas testēšana ierobežotā apjomā. 3) Augstāk minētos vērtējumus, priekšlikumus un aprakstus apkopot gala atskaitē.

Projekta rezultāti

1) izpētīta citu valstu pieredze attiecībā uz to kādā veidā tiek veikta mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu uzskaite un to radītā gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšana, kā arī veikta gaisu piesārņojošo vielu emisiju novērtējums valsts līmenī atbilstoši Ženēvas konvencijas par gaisa piesārņojuma pārrobežu pārnesi prasībām. 2) izstrādāta metodika par to kādā veidā pilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām - Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē būtu veicams mājsaimniecību apsekojums un anketēšana. Veikta izstrādātās metodikas testēšana ierobežotā apjomā. Pamatojoties uz projekta ietvaros izstrādāto metodiku ir iespējams tālāk veikt citas aktivitātes aktuālu un pilnvērtīgu datu par mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu iegūšanai un šī sektora radītā gaisa piesārņojuma novērtēšanai. Tas savukārt tālāk palīdzēs pieņemt lēmumus par tālāku pasākumu veikšanas nepieciešamību, kā arī iesniegt precīzus datus un novērtējumu atbilstoši ES un starptautisko tiesību aktu prasībām.

Vadlīnija Vides un dabas resursu izpēte, novērtēšana un atjaunošana
Realizācijas laiks 30.12.2014
Īstenotājs VARAM
Rīga, Peldu iela 25, LV-1494
Projekta kopējās izmaksas 14 229.00 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 14 229.00 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda 9 487.00 €
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.