Ceļvedis jūru piesārņojošo atkritumu mazināšanai Latvijā

Reģ Nr. 1-08/151/2016

Projekta mērķis

Nodrošināt 2012-2016. gada jūras piesārņojošo atkritumu (turpmāk arī – JPA) sabiedriskā monitoringa sistēmā apkopoto datu apstrādi un izvērtējumu, kā arī analīzi un ilgtermiņa tendenču izvērtējumu nacionālā un pašvaldību giezumā aktuālo vides politikas izmaiņu un perspektīvu kontekstā. Sabiedriskās monitoringa sistēmas izvērtējums un priekšlikumu izstrāde tās turpmākai darbībai un citu perspektīvo rīcību ieviešanai jūras piesārņojošo atkritumu jomā, radot priekšnoteikumus pilnvērtīgai, efektīvai un iekļaujošai rīcībai virzībā uz LJVS sasniegšanu JSD kvalitatīvajam raksturlielumam “Jūras piesārņojošie atkritumi”, kā arī Pasākumu programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020.gadā izpildei.

Projekta uzdevumi

Projekta uzdevums ir īstenot aktivitāšu kopumu, kas nodrošinās VARAM un vides institūciju rīcībā esošu pilnvērtīgu informācijas apjomu turpmākam darbam ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā jeb Jūras stratēģijas pamatdirektīva (turpmāk – JSD) kvalitatīvo raksturlielumu “Jūras piesārņojošie atkritumi”, kā arī liks pamatus turpmākai virzībai uz laba jūras vides stāvokļa (turpmāk arī – LJVS) sasniegšanu. Ikgadējās un ilgtermiņa datu līnijas apkopošana, apstrāde un analīze 1. Nodrošināt 2016. gada jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskā monitoringa datu analīzi un ievietošanu kopējā 2012-2016. gada datu līnijas struktūrā; 2. Nodrošināt 2016. gada sezonālo monitoringu laukumu saraksta papildināšanu un datu analīzi un ievietošanu kopējā sezonālo izvērtējumu datu līnijas struktūrā; 3. Izveidot datu līniju 5 gadu (2012-2016. gads) griezumā par kampaņas “Mana Jūra” sabiedriskās monitoringa programmas jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumiem; 4. Izveidot individuālas datu līnijas sabiedriskā monitoringa sistēmā iekļautajiem izvērtējuma laukumiem un noteikt tendenci virzībā uz laba vides stāvokļa sasniegšanu saskaņā. Vides politikas izmaiņām un aktualitātēm (Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojumā Baltijas jūras piekrastei izstrāde, kā arī Pasākumu programmas laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020.gadā izstrāde) struktūrai atbilstošu izmaiņu adaptācijas plāna sagatavošana sabiedriskā monitoringa turpmākai veikšanai, papildinot datu analīzes rakursu klāstu ar vietējo pašvaldību situācijas analīzi (pašvaldību JPA situācijas profili un sabiedriskā monitoringa sistēmas pārklājuma izvērtējums) 5. Sagatavot jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskā monitoringa sistēmā ietverto laukumu izvērtējumu un individuālos apraksta profilus 6. Pilnveidot un sagatavot pastāvīgu salīdzināmu moduli jūras piesārņojošo atkritumu situācijas izvērtējumam visu piekrastes pašvaldību administratīvo un apsaimniekojamo teritoriju griezumā. Sabiedriskā monitoringa sistēmas rezultātu un turpmākās darbības analīze un rekomendāciju izstrāde tās pilnveidošanai 7. Veikt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vides programmas (UNEP) jūras piesārņojošo atkritumu reģistrācijas protokola salīdzinājumu ar ES Vadlīniju pielikumos iekļauto JPA kategoriju kopsarakstu (Masterlist); 8. Konsultēties ar Zviedrijas, Igaunijas un Somijas sabiedriskās monitoringa programmas īstenojošajām organizācijām par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz UNEP protokola turpmāku adaptāciju Baltijas jūras reģionam un sekot līdzi tā attīstībai; 9. Sagatavot izvērtējumu un rekomendāciju dokumentu / priekšlikumu Latvijā izmantojamajam izvērtējumu reģistrācijas protokolam un pārskatu par citu valstu sistēmu rīcībām un progresu HELCOM ietvaros Ar pasākumu programmu saistīto rīcību īstenošana: 10. Piekrastes apmeklētāju aptaujas par jūras piesārņojošo atkritumu problemātikas uztveres, izpratnes un tolerances līmeni sagatavošana, datu apkopošana un statistiskā analīze 11. Sākotnējā testēšana zinātnisko institūtu IVL, SYKE un SEI Tallina sagatavotajai metodoloģijai par JPA plūsmu un avotu identificēšanu (Marine litter flows and sinks) potenciālajās pilotteritorijās – Liepājā, Ventspilī, Engurē, Jūrmalā, Rīgā, Saulkrastos, Limbažos. 12. Adopt the Beach sistēmu pārskats un ieviešanas izvērtējums Latvijā, saskaņā ar HELCOM Rekomendāciju un 36/1 (2015) „Reģionālais rīcības plāns jūru piesārņojošo atkritumu jomā”. 13. Latvijas jūru piesārņojošo atkritumu sabiedriskā monitoringa programmas piecu gadu darbības rezultātu un secinājumu kopsavilkuma izveidošana angļu valodā, izmantošanai turpmākās starptautiskās diskusijās par BJR perspektīvu JPA.

Projekta rezultāti

Projekta rezultātā būtiski palielināsies valsts vides institūciju, pašvaldību un ieinteresēto pušu veiktspēja politikas veidošanā un ieviešanā jūras piesārņojošo atkritumu jomā. Projekta rezultāti/nodevumi 1. 2012-2016 datu līnija un kopējais datu faili sabiedriskā monitoringa sistēmā veiktajiem jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējumiem, saskaņā ar UNEP oficiālo reģistrācijas protokolu; 2. 2012-2016. gada datu līnijas kopējā un ikgadējā kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze, iekļaujot - frakciju un materiālu rakursu vairākos griezumos; - izplatības rakursu un indikatīvo ietekmju vērtējumu; - aktuālā gada situāciju attiecībā uz atbilstību LJVS; - 5 gadu situāciju attiecībā uz atbilstību LJVS; - tendenci attiecībā uz LJVS sasniegšanu nacionālā līmenī; - sezonālo un sabiedriskā monitoringa datu korelācijas analīze par 2015-2016. gadu. 3. Mana Jūra sabiedriskajā monitoringa sistēmā ietverto laukumu apraksta profili, izvērtējums un rekomendācijas izmaiņu izvērtējumam kontekstā ar 2015. gadā notikušajām izmaiņām JPA jautājuma aktualitātē un regulējumā. 4. Jūras piesārņojošo atkritumu pašvaldību profili visām piekrastes pašvaldībām (Ventspils novads, Mērsraga novads, Limbažu novads, Jūrmala, Dundagas novads, Rojas novads, Carnikavas novads, Nīcas novads, Liepāja, Ventspils, Pāvilostas novads, Salacgrīvas novads, Rucavas novads, Saulkrastu novads, Engures novads, Rīga), iekļaujot - Atjaunotu un pilnveidotu aprakstošo profilu; - Atjaunotu un pilnveidotu datu profilu ; - tendences vērtējumu pašvaldību griezumā; - uzlabojumu rekomendācija, ja attiecināma uz konkrētām monitoringa vietām; - izvērtējuma laukumu pārklājuma izvērtējums pašvaldību griezumā, ņemot vērā piekrastes telpiskā plānojuma struktūru un atgriezenisko saikni no pašvaldībām. 5. UNEP protokola un ES Masterlist analīzes dokuments, ņemot vērā uzkrāto pieredzi datu apkopošanā un monitoringa sistēmu attīstībā BJR valstīs, iekļaujot: - Identificētās UNEP nepilnības un uzlabojumu iespējas; - UNEP protokola lietderības izvērtējums piedāvātā ES Vadlīnijās iekļautā Masterlist kontekstā; - Rekomendāciju protokola papildināšanai ar ES Masterlist, nezaudējot datu salīdzināšanas iespējas un novēršot protokolu kodu izmaiņas; - Aprakstu par monitoringa protokolu attīstību citās BJR valstīs un progresu EK, JRC un HELCOM ietvaros. 6. Rekomendāciju dokuments turpmāk Latvijā izmantojamam datu uzskaites protokolam (ar integrējamiem kodiem) un izvērtējumu laukumu pārklājumam. 7. Jūras piesārņojošo atkritumu tematikas izpratnes, uztveres un tolerances aptaujas statistiskā analīze. 8. JPA plūsmu un avotu identificēšanas metodoloģijas rezultātu apkopojums un izmantojamības izvērtējums. 9. Adopt the Beach sistēmu darbības pārskats un ieviešanas potenciāla izvērtējums Latvijā. 10. Starptautiskajās auditorijas izmantojama elektroniskā dokumenta angļu valodā “JPA LV 5 gadu sabiedriskās monitoringa sistēmas rezultātu kopsavilkums”.

Vadlīnija Multisektoriālie projekti
Realizācijas laiks 30.04.2017
Īstenotājs Vides Izglītības fonds
Rīga, 11.Novembra krastmala 35-78, LV-1050
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.