Kohēzijas fonda projektā pabeigta Valsts vides dienesta tehniskās kapacitātes pilnveidošana

Valsts vides dienests (VVD), pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas īstenotā Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros, 2018. gadā pilnveidojis iestādes tehnisko kapacitāti, tādējādi uzlabojot vides piesārņojuma, radiācijas, virszemes ūdeņu, zemes dzīļu un zvejas kontroli Latvijā. Tāpat Valsts vides dienests izveidojis vides risku, avāriju un avāriju situāciju kontroles un vadības centru.

Jūras akvatorijas kontroles uzlabošanai iegādāti pieci aprīkojuma komplekti paraugošanai no piesārņojuma vietām un pieci aprīkojuma komplekti paraugu noņemšanai no kuģiem.

Anna Pinka, VVD Kohēzijas fonda projekta vadītāja norāda: “Ik gadu Latvijas jūras ūdeņos un ostu akvatorijās tiek saņemti vidēji 70 ziņojumi par piesārņojumu ar naftu un naftas produktiem. Piesārņotāja identificēšanai nepieciešams ņemt paraugus no piesārņojuma jūrā un kuģa tilpnēm. Līdzšinēji gadā tikai vidēji 5 % gadījumu ir identificēts piesārņotājs un piemērots administratīvais sods. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pierādījumu iegūšanu, ir nepieciešams speciāls aprīkojums un inspektoru zināšanas par reprezentatīva parauga paņemšanu, uzglabāšanu un nogādāšanu laboratorijā”. Iepirktais aprīkojums un darbinieku apmācība ļaus Valsts vides dienestam iegūt atbilstošus pierādījumus, piesārņotāja saukšanai pie atbildības.

Virszemes ūdeņu kontrolei iegādāta precīzās uzmērīšanas augstuma noteikšanas iekārta. Šāda iekārta nodrošinās ūdenslīmeņa precīzu uzmērīšanu. Iekārta īpaši noderēs palu, plūdu un avārijas situāciju gadījumos.

Ūdenslīmeņa precīza uzmērīšana, kas līdz šim nebija iespējama, novērsīs pārkāpumus ūdens līmeņu ievērošanā HES darbībā, nodrošinās ūdens bioloģisko resursu saglabāšanu, novērsīs iespējamo kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī sekmēs Valsts vides dienesta darbības iespējamo plūdu un palu novēršanai.

Zvejas kontroles kapacitāte uzlabota, iegādājoties 11 specializētas apvidus automašīnas. Piemēroti transporta līdzekļi VVD nepieciešami, lai pēc iespējas operatīvi nokļūtu pie ūdenstilpēm un ūdenstecēm bezceļa apstākļos jebkurā diennakts un sezonas laikā. Automašīnas ir aprīkotas ar kravas kastēm, vinčām laivu ielaišanai un izvilkšanai no ūdens, sakabes āķiem piekabes vilkšanai, video reģistratoru, GPS, prožektoru. Automašīnu īpaša aprīkošana ar kravas kastēm uzlabos kontroles funkciju un ļaus pārvadāt darbam nepieciešamo aprīkojumu (darba apģērbs, degviela laivām, droni, piepūšamās laivas, utt.), konfiscētos/ izņemtos zvejas rīkus.

Tāpat VVD materiāli tehniskā bāze ir papildināta ar 5 eholotēm, laivas dzinēju un četriem bezpilota lidaparātiem. Anna Pinka skaidro: “Ehološu iegāde būtiski uzlabos zvejas kontroles funkciju Latvijas ūdenstilpnēs. Latvijas ūdenstilpēs lielā dziļumā tiek izmantoti slēptie zvejas rīki (murdi, tīkli, naktsšņores u.c.), kas rada zaudējumus tautsaimniecībai un zivju resursiem. Slēptie zvejas rīki, ko neatļauti izmanto licencētie zvejnieki, papildinot atļauto limitu, un maluzvejnieki, ir nogremdēti līdz pat ūdenstilpes gultnei atkarībā no tās īpatnībām. To vizuāla vai mehāniska/fiziska atrašana praktiski nav iespējama. Līdz šim izmantotā slēpto zvejas rīku atrašanas metode – fiziska ūdenstilpes pārbaude ir mazāk efektīva, nekā tad, ja to izmantotu kopā ar mūsdienīgām tehnoloģijām un iekārtām, piemēram, eholotēm. 5 eholotes ar radara funkciju tika uzstādīt uz VVD inspekcijas kuģošanas līdzekļiem, kurus izmanto Lielrīgas, Valmieras, Ventspils, Liepājas RVP pārraudzības teritorijā esošo zvejas rīku identificēšanai jūrā, kā arī uz inspekcijas kuģa “Mare” laivas. Šādas tehniskās iekārtas (eholotes) izmantošana ļaus apsekot lielākas ūdens teritorijas ar mazākiem resursiem, konstatēt un izņemt nelikumīgus zvejas rīkus. Ar radaru, kas ietilpst eholotes komplektā, būs iespējams savlaicīgi pamanīt potenciālo pārkāpēju un novērst iespējamo pārkāpumu. Uz Valmieras RVP rīcībā esošās laivas tika uzstādīts arī jauns laivas dzinējs, lai veiktu zvejas noteikumu ievērošanas kontroli RVP pārraudzības teritorijā esošajos jūras piekrastes ūdeņos, kas būtiski palielināja kontroles funkcijas operativitāti.”

Bezpilota lidaparāti zvejas valsts veiktajā kontrolē iekšējos ūdeņos līdzšinēji Latvijā netika izmantoti. Jaunie bezpilota lidaparāti ir inovatīvs iekšējo ūdeņu zvejas kontroles un uzraudzības instruments. Izmantojot bezpilota lidaparātus, tiks pārraudzīta plašāka teritorija, novēroti zvejas rīki un laivas, kā arī veiktas fotofiksācijas un video fakti apstākļos, kad inspektoru piekļuve pārbaudāmajam objektam nav iespējama vai ir apgrūtināta.

Radiācijas kontrole uzlabota, iegādājoties mobilo radiācijas novērtēšanas (detektēšanas) sistēmu, kas kopā ar projektā iegādāto speciāli aprīkoto transportlīdzekli un precīzās uzmērīšanas iekārtām (t.sk. dators, GPS), nodrošina VVD inspektoru operativitāti, izbraucot uz notikuma vietu, un ļauj pilnvērtīgi izvērtēt radiācijas situāciju.

Ar mobilās radiācijas novērtēšanas sistēmas palīdzību tiks nodrošināta Latvijas teritorijas un objektu (t.sk. kuros tiek veiktas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, valsts robežas, metāllūžņu laukumos, vēsturiskajās militārajās vietās) apsekošana un uzraudzība radiācijas drošībai. Bez tam, tā ir pielietojama dažādu avāriju situācijās. Novērtēšanas sistēmai ir lielāka jūtība nekā citām mēriekārtām un ar to ir iespējas operatīvāk pārmeklēt lielākas teritorijas, lai konstatētu jonizējošā starojuma avotus, kā arī konstatēt avotus ar mazāku radioaktivitāti.

Mērījumu veikšana no attāluma samazina risku inspektoriem saņemt paaugstinātu starojuma dozu. Izmantojot šo iekārtu, ir iespējams precīzi noteikt piesārņoto teritoriju un to savlaicīgi norobežot, vienlaikus mazinot iespējamos draudus iedzīvotājiem un potenciālo radiācijas piesārņojumu videi.

Būtisks ir arī Kohēzijas projekta laikā iegādātais pacientiem saņemto dozu mērīšanas aprīkojums, kas nodrošinās iespēju VVD Radiācijas drošības centra (RDC) inspektoriem pārbaužu laikā ārstniecības iestādēs praktiski novērtēt (nomērīt) dažādu medicīniski radioloģisko ierīču tehnisko parametru atbilstību tiesību aktos noteiktajām prasībām un pacientu saņemtās dozas novērtēšanas pareizību. Šādi mērījumi līdz šim netika veikti, ievērojot, ka VVD RDC rīcībā nebija šādu mēriekārtu. Līdz šim pārbaužu laikā tika veikta tikai dokumentācijas pārbaude, pieprasot no operatoriem uzrādīt akreditētu institūciju veikto radioloģisko iekārtu funkcionālo ikgadējo pārbaužu pārskatus.

Zemes dzīļu izmantošanas kontrolei iegādātās precīzās uzmērīšanas iekārtas būtiski uzlabos zemes dzīļu kontroles funkciju. Šobrīd, veicot zemes dzīļu kontroles funkciju, VVD izmantoja LVĢMC izveidoto datu bāzi – Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistru, kas satur informāciju par dažādos laikos izpētītām un apzinātām derīgo izrakteņu iegulām – atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem, kuru datu precizitāte nav garantēta. VVD inspektori zemes dzīļu kontrolē pamatā balstījās uz informāciju, kādu sniedz zemes dzīļu izstrādātāji un inspektoram nebija alternatīvu iespēju pārliecināties par datu pareizību vai izstrādes vietas organizācijas atbilstību dabā.

Jaunais aprīkojums ļaus noteikt zemes dzīļu izstrādes laukuma, krautņu laukuma garumu, platumu, dziļumu, tādējādi precizējot izņemtā materiāla daudzumu, kas ir pamatā DRN aprēķinam. Tāpat inspektori varēs ērtāk un precīzāk noteikt, vai darbība notiek licences laukumā, un vai darbība notiek atbilstošā zemes kadastrā.

Risku, avāriju un avāriju situāciju kontroles centra izveide ļaus operatīvi organizēt vides risku, avāriju un avāriju situāciju koordinēšanu, vadīšanu un nodrošinās VVD kontroles funkcionalitāti vides risku, avāriju un avāriju situāciju gadījumos. Mūsdienīgās informācijas tehnoloģijas uzlabos VVD sadarbību un operatīvu informācijas apmaiņu starp dažādām iestādēm.

Centrs nodrošinās arī operatīvu informācijas sniegšanu un tās apriti sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem. Izmantojot progresīvas tehnoloģijas, tiks nodrošināta interaktīva avāriju un avāriju situāciju vizualizācija, sazināšanās, teletilta veidošana, vadīšana un situācijas tālāka virzība.

Tāpat aprīkotās telpas ir paredzēts izmantot regulārām VVD inspektoru un ekspertu apmācībām. Lai centra darbība tiktu nodrošināta arī elektroenerģijas piegādes traucējumu situācijās, ir iegādāts un uzstādīts dīzeļģenerators.

Šī pasākumu realizācija nodrošinās Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam izvirzītā mērķa sasniegšanu – savlaicīga un regulāra sabiedrības informēšana un iedzīvinās jēdzienu – “sagatavotība” krīzes situācijās, avārijās un avāriju situācijās, kad ir jāspēj nodrošināt cilvēku un materiālo līdzekļu sagatavotība un spēja ātri un efektīvi reaģēt.



Valsts vides dienests iepirkumus veicis LVAFA īstenotā projektā “Valsts vides monitoringa programmu un kontroles sistēmas attīstība un sabiedrības līdzdalības veicināšana, pilnveidojot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru infrastruktūru” Nr.5.4.2.2./17/I/002. Projekta mērķis ir attīstīt valsts vides monitoringa un kontroles sistēmu, pilnveidojot atbildīgo iestāžu tehnisko nodrošinājumu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā, modernizējot nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centrus un īstenojot sabiedrības iesaistes pasākumus.

Ziņā izmantota VVD sagatavotā informācija.

Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.