Notikusi pirmā spāru, tauriņu un putnu vērošanas ekspedīcija Ķengaragā

Apskatot smilšaino laukumu pie melnalkšņu alejas izdevās no tuva attāluma nofotografēt lielo ezerspāri Orthetrum cancellatum, kas turklāt bija paveca mātīte (ar ne visai tipisku ķermeņa krāsojumu). Pēc spāru pētnieka Mārtiņa Kalniņa izveidotās Latvijas spāru novērojumu datu bāzes (1758-2014), šis novērojums ir atzīstams par otro vēlāko šīs sugas rudens novērojumu Latvijā! Vēlākais novērojums ir atzīmēts 1957. gada 5. septembrī, kad entomologs Zandis Spuris (1923-1998) vienu īpatni atradis Stropu ezerā Daugavpilī, savukārt trešais vēlākais novērojums ir no 1999. gada 28. augusta, kad šo sugu Engures ezerā pie ornitologu bāzes novēroja spāru pētniece Sarmīte Inberga-Petrovska.

No citām spāru sugām ekskursijas laikā pie melnalkšņu alejas nofotografējām vairākas sarkanās klajumspāres Sympetrum sanguineum un Sibīrijas ziemasspāri Sympecma paedisca. Otrā suga ir interesanta ar to, ka ir vienīga spāru suga, kurai Latvijas apstākļos pārziemo pieaugušie īpatņi. Savukārt Daugavas malā pie putnu torņa vērojam brūnās dižspāres Aeshna grandis medības un īstu dabas šovu - trīs parasto klajumspāru Sympetrum vulgatum pāruolu dēšanas „dejas”! Turpat intensīvi medīja zilzaļā dižspāre Aeshna cyanea, kuru diemžēl, tā arī neizdevās pārliecinoši nofotografēt, jo šīs spāres lidojuma ātrums bija visai iespaidīgs.

No dienas tauriņiem lielā skaitā piefiksējām kāļu raibeņus Artogeia napi, pa kādam lielajām nātru raibenim Vanessa atalanta, parastajam nātru raibenim Aglais urticae un dadžu raibenim Vanessa cardui. Vairākās vietās novēroti parastā zilenīša Polyommatus icarus īpatņi, ar jau nobružātiem spārniem no vecuma.

No putniem varētu atzīmēt neligzdojošo lauču Fulica atra koncentrāciju uz spalvu maiņu upes līcī pie „Kvadrāta” rūpnīcas, kur pulcējas ap 90 īpatņiem. Pa visu posmu no Mazjumpravmuižas līdz Dienvidu tiltam uzskaitīti deviņi lauču un seši cekuldūkuru Podiceps cristatus perējumi. No citiem ūdensputniem novērojām jūras kraukli Phalacrocorax carbo, upes tilbīti Actitis hypoleucos, brūnkakļu Aythya ferina pāri, astoņus jaunos lielos ķīrus Larus ridibundus, 25 gaigalas Bucephala clangula un 271 meža pīli Anas platyrhynchlos. Pie mola uzturējās vietējais paugurknābja gulbju Cygnus olor perējums (mātīte ar 11 mazuļiem) un viens vientuļš pērnā gadā dzimis gulbis (kuram nolasīts arī gredzens), kas jau bija nomainījis spalvas un atlidojis ar jaunu tērpu (nomainījis brūno apspalvojumu pret balto).

Foto un video no ekspedīcijas var atrast šeit: http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=431

Nākamā ekspedīcija uz Ķengaragu paredzēta 27. septembrī, tikšanās plkst. 10.00 pie Ķengaraga putnu torņa. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās uz e-pastu riga@lob.lv. Labvēlīgu laika apstākļu gadījumā būs iespējams sameklēt vairākas spāru sugas, īpaši melno, sarkano un parasto klajumspāri. Šajā laikā vēl ir sastopami arī vairāku sugu tauriņi. No putniem vērosim cekuldūkurus, paugurknābja gulbjus, laučus, jūraskraukļus, gaigalas, lielās gauras, melnspārnu kaijas u.c. Ticama vairāku citu ūdensputnu sugu klātbūtne.

Šogad kopā paredzētas piecas izpētes ekspedīcijas un Ķengaragu, ko īsteno Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas vietējā grupa ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu projekta "Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības izpētē Rīgā" ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Ruslans Matrozis

Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.